Gliemežvāka Pērles

Standard

seashell1

 

„Katram cilvēkam pa Gliemežvākam, piepildītu ar labām emocijām! ”

Tūrisma un izklaides ağentūra, kurā rada ceļojumu vai pasākumu tieši pēc Jūsu pasūtījuma, kā labā restorānā pavārs.

Gliemežvākā var atrast:

  • Maršrutu izstrāde, ceļojumu konsultācijas;
  • Individuāli saplānotus ceļojumus  (lidmašīnas biļetes, auto nomas, naktsmītnes, maršruti);
  • Organizētas dažādu grupu ekskursijas: gan pa Latviju, gan ārpus Latvijas robežām;
  • Orientēšanās spēle – “Izzini Liepāju – orientējoties” 
  • Dažādu tūristu grupu vadītāja pakalpojumus (LAT, ENG, RUS);
  • Darba kolektīvu pasākumi, ekskursijas;

 

Kontakti:

Kristīne Austere (LAT, ENG, RUS)

Tel. +371 26307175

lsa.gliemezvaks@gmail.com

https://www.facebook.com/TEASeashell/

http://www.draugiem.lv/gliemezvaks/

Mani dzejoļi Jums iedvesmai, apsveikumiem, Ziemassvētku eglītei un daudz citu domu rindu:

http://austerekristine.wordpress.com/

 

Advertisements

Ģimenes ceļojums ar zīdaini, skaistākais ceļojums līdz šim.

Standard

sdr

Es atpūtos, ļoti, ļoti atpūtos. Apceļojām Komo ezeru, Gardas ezeru, bijām Veronā un Bergamo, alās, kur dzīvo milzu ūdenskritums, braucām ar kuģīti par Gardas ezeru.

Jau septiņus gadus darbojos kā ceļojuma aģents. Pašai ir milzu pieredze daudz un dažādos ceļojuma veidos, vietās, kompānijās, laika apstākļos u.t.t.,  taču, kopš ģimenē ienāca Pērlīte, pirmo reizi mūžā saskāros ar ceļojuma veidu – ceļojums ģimenes lokā ar zīdaini (7 mēneši) . Esmu ceļotāja, kura ceļo izzinot, piedzīvojot, kustoties. Tāds tas bija padomā arī šajā reizē, jo pieļauju, ka ar mazuli doties nedēļu ilgā būšanā kādā silto zemju viesnīcā, ir mazliet vienkāršāk. Tas īsti nav par mums. Taču es priecājos par ikvienu, kurš vispār ceļo vienalga kā un kur.

Jā ,  ceļojumi ar zīdaini, ir vecāku vēlme un mazajam tas īsti nav vajadzīgs, bet ja nu tomēr gribas ceļot kopā, tad jāatceras, ka lai būtu izdevies brauciens, prioritāte ir tieši šī būtne, kura nu galīgi nerāvās kaut kādā pasaules piedzīvojumā.

Biju lasījusi citu pieredzes, jautājusi apkārt, kas jāņem vērā un tomēr, bija lietas, kuras jutu, ka vajag citādi vai lietas, kuras man neviens neieteica, jo nebija ceļojuši tā, kā plānojām mēs.

Pirmā diena pagāja saprotot, kā mums visiem būt. Saberzējāmies un viss notika.

Mūsu veiksmes punkti:

  • Biļetes pa 300 EUR visiem nopirku jau laikus uz vēlu pavasari, jeb aprīļa beigas Itālijā. Lidojām uz Milānu. Plāns bija padzīvoties pie Komo un Gardas ezera un varbūt vēl ko.  Izvēlēta Milāna  arī  lidojuma ilguma dēļ. Pirmajai reizei 2.2h.
  • Izvēlēts šis laiks, jo tas Itālijā ir silts pavasaris , kas ir ideāli ceļošanai ar auto, pastaigām ratos, īpaši ar mazuli, jo nav karsts. Nav jādomā par pārkaršanām.
  • Pašiem daudz mantu mums nevajag, tad nu līdzi viena lielā soma, Pērlītei sporta rati, autokrēsliņš kā bezmaksas zīdaiņa 10kg soma, zīdaiņa soma salonā un katram pa rokas bagāžai.
  • Ar ratiem braucām līdz pašai lidmašīnai, pie iekāpšanas tos atdodot un izkāpjot uzreiz saņemot. Lai tos nesaskrāpētu, gan ratus, gan krēsliņu ielikam biezās plēves maisos, tos aizlīmejot. Saņēmām kā jaunus.  Caurspīdīgā maisā tomēr mantas mētājot, cilvēki redz, kas ir iekšā un ticu, ka piedomā. 🙂
  • Lidmašīnas somā man bija ūdens pudele, jogurts, banāns, 3 mantas, salvetes, divi pamperi, galetes. Promceļā paveicās ar brīvu krēslu pa vidu, visu ceļu nogulēja (sedziņu pajautājām stjuartēm) , atpakaļ palūdzām, lai iečeko mūs tā, lai pa vidu brīvs, jo nebija pilna lidmašīna. Tā kā arī atpakaļ lidojumu tas atviegloja. Lidostā bērna somā var ienest visu. Visus škidrumus atļāva.
  • Paceļoties un nolaižoties, mazo baroju. Īsti nezinu vai vajadzēja, jo izmaiņas nejutu. Sīks neizrādīja nekādu diskomfortu. Likās, ka ausis aizkrita tikai mums ar vīru. 🙂
  • Krēsliņu ņēmām savu, jo gribēju būt droša, ka tas mums būs, ka būs ērts un savējais. Tā bija laba izvēle, jo bija dzirdēts par ļoti netīriem nomas krēsliem. Ir auto nomas, kuras 100% tos arī nonodrošina un auto nomā krēsliņa izmaksas mums maksātu virs 100 EUR. Tādu naudu var izmantot labāk, ja vien ir iespēja krēsliņu paņemt līdzi.
  • Pirmie apartamenti  rezervēti vien stundas attālumā no lidostas pie Komo ezera un uzreiz uz 3 naktīm. Svarīgi, lai būtu skats uz ezeru (tas mums ar vīru) un vanna, jo Pērlītei ceļojuma laikā būtu nepieciešama vannošana. Tas plānojās gana garš – 9 dienas.sdr
  • Visu ceļojuma laiku es sēdēju auto aizmugurē un visvisādi darīju bērna ceļojumu vieglāku – dziedāju, ēdām banānu, midzināju, spēlējos. Man tas patika, jo galu galā, tas bija mūsu pirmais kopīgais ceļojums, lai gan centāmies braukt vien tad, kad ir miega laiks. Tā kā lielāko daļu, viņa arī auto gulēja.
  • Braucot tuneļos, meitai acis bija kā lieldienu olas. Nu galīgi nepatika. Brīžiem pat raudiens nāca. Ieslēdzām salonā gaismu un viss mierīgi.
  • Mums līdzi bija ErgoBaby soma, kurā Pērlīte staigāja kopā ar tēti, redzot pasauli. Viņa bija starā šajā somā un baudīja pasauli, kas atviegloja mūsu ceļojumu viņas nomoda laikā. Bijām pat alās, braucām ar kuģīti, atviegloja pusdienas restorānos.sdr
  • Pārējās naktis rezervējām vien tad, kad bijām sapratuši, kā mums iet, vai mums vajag apartamentus, vai labāk viesnīcu…Izlēmām, ka apartamenti tomēr ir tas, ko mums vajag. Atkal pierezervējām vien divas naktis pie Gardas ezera, bonusā saņemot brokastis kādā viesnīcā. 🙂 Tā kā mums šeit ļoti patika, pagarinājām par vēl vienu nakti. sdr
  • Rezervējot naktsmītnes, ir svarīgi, vai būs lifts, vai pirmais stāvs, vai drošs koridors, kurā nolikt ratus, lai tuvu ir stāvvieta. Svarīga ir atrašanās vieta, lai ar ratiem var ātri nokļūt skaistajās pilsētiņās. Lai atkal nav jābrauc ar auto. Pēc iespējas mazāk bērna raustīšanas. Mums bija dienā ieplānota viena ergo soma, divas ratu pastaigas, viens auto brauciens, kurš tiek sadalīts, ja ir garāks. Katrā ziņā nav pulksteņi un konkrētu mērķu.
  • Restorānos ēdām vien pusdienas, jo vakariņās vēl iet pa restorāniem vairs  nevienam nav vajadzīgs, kur nu vēl  Pērlītei. Bijām nopirkuši pārtiku mājām un olīves ar sieru var ēst skaisti arī noīrētajos apartamentos. Bijām kopā kā mājās un tomēr ceļojumā.
  • Nakti pirms lidojuma palikām pie lidostas, jo lidojums bija 10:40. Tāpēc, lai iepriekšējā vakarā var atdot auto. Viesnīcai bija bezmaksas transfērs uz lidostu, kurš mūs laikā tur ar visām mantām bez lieka satraukuma nogādāja un Pērlīte pat tika piesprādzēta savā sēdeklītī. Šoferis to izdarīja ar milzu rūpi.
  • Kopā pa 8 dienām nobraucām 700 km. Tātad pēc iespējas mazāk kilometru, jo  atpūtai tos nevajag ne pieaugušajiem, ne zīdainim.
  • Centāmies ieturēt rīta miega un nakts miega laikus tādus kā Latvijā, jo Itālijā is stundu starpība. Tas nozīmē celties ap 6:00 un piedzīvot saullēktu un ap 20:00 iet gulēt. Ļoti labi atgriežoties. Viss savā ritmā. dav
  • Pats, pats galvenais milzu sadarbība starp vecākiem. Lomu sadalījums, kurš, ko, kur, kad.
  • Mums līdzi bija zāles temperatūrai, pāris dienas pirms jau sāku pilināt Biogaia, lai ir laba vēdera izeja, kas tāda arī bija. Smērēju sauļošanās krēmu, lai vaidziņi neapdeg.
  • Jāsaka, ka paņēmu par daudz Pērlītei drēbes, jo apartamentos bija arī veļas mašīna. Pamperus vien divām dienām, jo tādus var nopirkt visur. 🙂
  • Itālija mums izvērtās arī laba izvēle no tāda viedokļa, ka bērns šajā zemē ir viss. Viņu  atvērtība, draudzība, atbalsts, sarunas uz ielas , smaidi noteikti padarīja mūsu pirmo ceļojumu vieglāku. Bērns šeit atver sirdis… tik daudz smējusies es sen nebiju.
  • Ceļojums izvērtās atpūtas pilns, bagāts piedzīvojumu, notikumu, skaistu vietu, daudz redzējām, baudījām, jutām…Ja tādi ir ceļojumi ar zīdaiņiem, tad noteikti iesaku!  Tas iespējams bija līdz šim skaistākais ceļojums manā dzīvē . Tikai mēs trīs un plašā pasaule, kurā ar platām acīm vērās arī mūsu meitiņa!!!
  • Kristīne Austere dav

Gliemežvāka dzimšana

Standard

Šodien patiesībā ir milzu diena, jo manis radītam brīnumam LSA Gliemežvāks​ ir jau 6ā dzimšanas diena. To, ka mana mīlestība uz ceļu un ceļojumu būs mans darbs, hobijs, dzīve un visa es, to, ka labās sajūtas, kuras sagādā ceļojums vairosies, un tās būs arī dažādu pasākumu vadīšana, bērnu dzimšanas dienas dabā, uzņēmumu saliedēšanas pasākumi, tas būs arī dažādu grupu vešana Latvijā un pasaulē, caur manu skatu punktu, caur manu ceļotmīlestību, es nevarēju iedomāties. To, ka mana pieredze, nu jau lielā, būs novērtēta un atgriezīsies visādos piedāvājumos, kuri iedvesmos turpināt.
Gliemežvāks pie manis atnāca pilnā komplektā kā gaisma no debesīm. Gaisma, pašā pēdējā augusta dienā pirms 6gadiem, bija tik jaudīga, ka laiks apstājās un likās, ka tūlīt pat ir jāsāk. Tajā brīdī biju pie auto stūres. Atceros pat vietu. 🙂 Jā arī tā var tikt pie uzņēmuma vadīšanas, lai gan pirms tam par to, pat domājusi nebiju.

Sāku, no apaļas nulles, paldies Elanam, kurš bija blakus, sāku, nezinot, kur tas ved. Galvenais bija darīt.
Viss sākās ar domu, būt tuvāk skolēniem un vest viņus ceļojumos, jo man to ļoti patīk darīt, jā arī šodien. Ir tik daudz satiktu burvīgu Latvijas jauniešu. Es tak varētu visus samīļot, kad ceļoju. Man atrodas laiks ik vienam autobusos, kaut acu skatam un smaidam.
Viss sākās ar domu, apgāzt teoriju, ka ceļot ir dārgi. Un vēl joprojām domāju, ka nav dārgi. Tik tam ir ļoti daudz mazu knifu. Pati ceļoju daudz un bieži un tik tāpēc, ka izdodas ko atrast.
Viss sākās ar to, ka bija pienācis laiks dalīties tajā, kas bija sakrājies. Un manī bija jau milzum daudz un dažādas ceļojuma pieredzes, kura nu ir augusi un aug ar katru dienu.
Pa šo laiku esmu satikusi tik daudz kolosālu cilvēku, man ir arī milzums virtuālo Gliemežvāku, kurus pat neesmu satikusi. Plānoju ģimenēm , individuāli, grupām, pāriem u.c. ceļojumus. Esmu klāt tajos dzīvē vai virtuāli 24h, ja tas ir nepieciešams. Iedrošinu doties ceļos pašiem, pašiem izzināt vidi, piedzīvot, just, pirms tam aprunājoties, jo ik vienam der tikai viņam domāts ceļojums. Palīdzu ikvienu iepazīt pašam sevi kā ceļotāju, uzodot jautājumus, izzinot. iedrošinu, ka viņu sapņu zemes patiesībā ir sasniedzamas.

Paldies ik vienam manā ceļā. Pildos no ik viena ceļotprieka, jo Gliemežvāks ir trauks, kurā var ielikt tik daudz labu sajūtu un jā, es esmu Austere.

Uh, jau 5

Standard

15823630_1504291079600134_2016164090184968572_n

Uh, jau 5.
Nācis pie manis no debesīm, dzimis Ventspils ziemā, dzīvo Liepājā, strādā visā pasaulē, tāds ir mans jubilārs LSA Gliemežvāks. Dzimis mazliet sabiedrības nesaprasts, bet, augot, pierādījis savu spēku, nepieciešamību, mācījies, draudzējies, saticies, ceļojis, redzējis, jutis, smaidījis, attīstījies, daudzveidojies, bijis neatlaidīgs, čakls, fotografējis u.t.t. un, pats galvenais, nav zaudējis LSA Gliemežvāks misiju, būt pildītam ar Labām Sajūtām.
Svētki turpinas.
Paldies ik vienam un ik katram, kas noticēja un tic vēl joprojām. īpaši paldies pamata atbalstam Elanam.

Mums visiem kopā izdodas.
Kristine Austere

15826731_1504646762897899_4222912414430503490_n

15873414_1504646862897889_3077046744817884392_n

Ziemas saulgrieži

Standard

15591283_1266022626769854_8273324141551788858_o

Ko tādu es vienkārši nevaru atstāt nepastāstītu. Viss sākās ar to, ka Ilze, kas vada kādas Liepājas skolas vairākus tautas deju kolektīvus, mani uzaicināja vadīt šo brašo dejotāju un viņu vecāku Ziemassvētku eglīti. Vienīgais Ilze lūgums bija radīt tos, kā senlatviešu ziemas saulgriežus.

Jāatzīst, ka es neko tādu neesmu iepriekš darījusi, bet man patīk izaicinājumi un es ļāvos tam.

Tik daudz lasīju, dziedāju, gatavojos, domāju, kā svinētajus, skaitā ap 80, var vienlīdz interesanti izklaidēt, mazliet dot ieskatu ziemas saulgriežu tradīcijās, kāpēc tie bija, iespējams, jautrākie latviešu svētki, kas ir ķekatas, kādas spēles spēlēja u.c.? Tik daudz uzdevumu divām stundām.

Iemiesojos šajos svēkos un visu sapratu. Sapratu pati priekš sevis senlatviešus un man šī svētku jautrība ļoti iepatikās, jo tai priekš manis atradās izskaidrojums. Atcerējos, kā pati, maza būdama, lielajai māsai gāju līdz ķekatās. Lielās meitenes lika man būt lācim, ko dancina. Atcerējos, kā pamatskolā dziedāju Druvas folkloras kopā “Zemturi”, kad kopā visi dalībnieki, gan ķekatu maskās dziedājām(biju aizmirsusi, ka arī šeit bija viena no tām retām reizēm, kad biju maksā, liekas pūce) , sapratu, kāpēc ķekatās ir nāve, ko nozīmē dzērve.

Ah, cik daudz man salikās kopā, uzjundīja atmiņas, atcerējos folkloras dziesmas, kuras izrādās atceros tā, it kā vēl vakar dziedājusi.

Bet tas viss man bija jārada tagad, kad bērniem ir telefoni, kad viņus izklaidēt ir daudz grūtāk.

Tad pienāca vakardiena, jeb 20 decembris.

Braucu uz skolu ar seno Liepājas tramvaju. Iegāju skolas zālē, kurā jau skanēja mūzika, mirdzēja egle. Uzvilkām ar Ilzi tautas tērpus.  (Man tika pērkonietes. Atzīšos, pēdējo reizi es šādā tērpā sevi neatceros). Tas mani pārcēla pagātnē, sajutos kā kādas lepnas sētas saimniece, kura gaida daudz ciemiņu un tie sāka nākt.

Nāca un nāca, bērni un vecāki, lieli un mazi, daudz nāca. Jo vairāk nāča, jo sapratu, ka man nav mikrofona.

Sirds atvērās un es sāku. Sāku ar savu mīļāko Ziemassvētku dziesmu “Lēni, lēni Dieviņs brauca”  Tas nebija scenārijā, bet es tā jutu. Sēdēju uz skatuves trepēm, visi bērni  man priekšā uz grīdas un  vecāki pie ap bagātīgi pašu klāto galdu.

Tādas Debesis sen nebiju jutusi. Zālē pilnīgs klusums. Jā, pat vismazākais bērns ir kluss un mans “Dieviņš”  lēni  brauc.

Ah, tik skaistos svētkos sen nebiju bijusi.

Kā noskanēja dziesma, tā sākās jautrība, ēdām zirņus (paldies Ilzei) , lai nav asaru, visi bija ķekatas, (arī vecāki), dancinājām lāci, gaisma uzvarēja tumsu, izpirkām ķīlas, paši radījam eņģelīšus tikai no vienas baltas lapas, dziedājām, dejojām, meklējām žuži, zīlējām nākotni, vecāki bērniem spēlēja teētri (kā bērni smējās!!!!)  u.c.

Ja jūs būtu redzējuši, cik feinas ķekatas bija vakar un mums nebija līdzi pašām neviena gatava maska un nebija arī sejas apzīmēšanas iespējas. :-), un kāds 5ās klases džeks “grūda piparus” uz nebēdu, lai atgūtu savu džemperi.

Tik liela aktivitāte sen nebija manīta, visi kā izsalkuši. Telefoni? Kas tie tādi? Man ar, protams, nav nevienas fotogrāfijas, tik viena, no sākuma un, kopā ar Ilzi, beigās.

Pašās beigās, es vēl 30 minūtes sēdēju Laimes akā un kabināju dāvanas makšķeres galā.

Sēdēt Laimes akā, noteikti ir kas īpašs. Ārpus akas dzirdēju prieku, dzejolīšus un Lustīgus Ziemas Saulgriežus.

Mīļš paldies Ilzei, ka uzticēja un bija ar mani. It kā tik maz, bet, tikai vēlāk saproti, cik tas ir, tomēr, DAUDZ.

Kristīne

15578445_1266721720033278_263683709942278764_n

 

Skotija

Standard

dsc_1824

Vēls rudens bija vienīgais laiks, kad mums bija brīva nedēļa, lai kur dotos ārpus ikdienas. Klasiski parasti liela daļa ceļotāju bēg no Latvijas rudens pelēcības un meklē sauli, mēs ar vīru sajutām, ka šoreiz ceļš būs citāds. Nebaidoties no iespējamiem vēl lielākiem lietus mākoņiem, izlēmām beidzot pieņemt māsīcas ielūgumu un doties uz Skotiju.

Bija dzirdēts daudz kas par šo zemi, Skotija bija redzēta filmās, radusies sajūta, ka tai ir klinšaini krasti, senas pilis, nelieli kalni, visur skan dūdas un puiši staigā kiltos. Jābrauc pārliecināties!

Biļetes nopirkām līdz Edinburgai, lai ceļojumu sāktu ar Edinburgas šarmu un tad lēnām dotos augstāk uz ziemeļiem.

Iespējams tāpēc, ka mums nebija bail no lietus, kurš it kā nemitīgi valda pār Lielbritāniju, mums visas 7 ceļojuma dienas spīdēja saule un Skotijas ziema bija gana pavasarīga, saulaina, zaļa un jauka.

Protams, braukt ciemos, ir citādi, kā ceļot pašam. Jāatzīst šoreiz krietni labāk, jo ļoti negribētos nomāt auto, kur šoferis sēž otrā pusē, kā tas ir ierasts pie mums, un arī galva uz ceļa jāgriež vispirms uz otru pusi. Mums paveicās, jo māsīca ar savu draugu, mūs vizinot, mums patiešām ļāva atpūsties. Tā kā, ja jūs aicina kāds uz salas dzīvojošs ciemos, dodaties, izmantojiet iespēju, jo sala vai mūsu gadījumā Skotija, ir katra mirkļa vērta.

Edinburga – ārkārtīgi skaista, neliela pilsēta ar senu pili kalna galā, ielām stāvos, kā daudzstāvu namā. Nekad nevari zināt, ejot pa ielu, pa kuru pilsētas stāvu tu ej un tas ir tik amizanti. Pils pakājē ir ārkārtīgi skaists parks un pilsētas nomalē ir Artūra krēsls, jeb kalns, no kura paveras skaists skats uz visu pilsētu. Tik vien, ka tajā pa taku ir diezgan augstu jāuzkāpj. Ja vēlaties iet garākās pastaigās, takas tur ir vairākas, tad paņemiet vien ko pusdienām un atvēliet tam visu dienu.

 

dsc_1843

15003270_1224421534263297_9168408565477486895_o

dsc_1882dsc_1945

dsc_1863

dsc_1859

Edinburgā uz ielas dzirdēju dūdas spēlējam, daudz kur ir kilti un tas viss kopā, nepārprotami, liecina, ka esam Skotijā.

Tālāk mūsu ceļš ved uz pilsētu Aberdeen pāri milzīgajam Forth Rd Bridge (tiltam), bet pirms tam piebraucam mazā ciematā Queensferry, kas atrodas it kā tilta pakājē, lai palūkotos uz tiltu saulrietā un arī aplūkotu Forth Bridge (dzelzceļa tilts, 1890) , kas ir iekļauts UNESCO (garums 2467 metri un tā augstums ir 110 metri virs jūras līmeņa. Katru dienu tiltu šķērso ap 200 vilcieniem) Tilts, kurš tiek uzskatīts par vienu no Skotijas simboliem.

dsc_1963

dsc_1969

dsc_1962

 

Tā kā dzīvojam netālu no Aberdeen (no 2017. gada Air Baltic uzsāks lidojumus uz šo pilsētu), tad turpmākās dienas apskatījām vietas, kuras ir tās tuvumā. Jāatzīst, ka ar katru km, attālinoties no Edinburgas uz ziemeļiem, palika arvien  krāšņāki dabas skati, apaļie kalni, pļavas, kopti lauki, aitas, akmens žogi, zirgi ar mēteļiem (Skotijas ziema)

dsc_1988-001

(Ar šādu skatu sākās mūsu rīti)

Nav nozīmes kāda secība, bet iespaidi un vietas, kur bijām.

Mazi zvejniekciemati, kur var arī gardas zivis dabūt. Tajos atrodas krodziņi, uz kuriem brauc pat no tuvākām pilsētām ēst vakariņas. Johnshaven ir viens no ciematiem un Anchor ir krodziņš, kuru iesakām apmeklēt. Braukt pa A92 ceļu ir pasakaini. Diemžel piestāt ceļmalās tur nav īsti iespējams, lai ko iemūžinātu, bet atmiņā paliks pasaka.

Ciems Stonehaven:  ir jau mazliet lielāks, šeit arī mazajā ostiņa ir krodziņi, kuros nāk gan tūristi, gan vietējie. Bet šeit mēs izvēlējāmies sākt ar siltu dzērienu, lai dotos mazliet garākā un ļoti skaistā pastaigā uz Dunnotar pili. (tur ir norādes un takas) skaistāk ir iet no šejienes, kā no stāvvietas, kas atrodas pavisam tuvu pilij, no otras puses.

dsc_2056

dsc_2068

dsc_2086

 

Dunnotar pils (1200):  Pils ar milzu vēsturi gan Skotijai gan visai Karalistei atrodas uz klinšainas salas. Pilī ir filmēta filma Hamlets ar Melu Gibsonu galvenajā lomā. Tajā var tikt arī par biļetēm, apskatot to no iekšpuses, bet gana iespaidīgi būs skati ejot tai apkārt. Vieta, kas noteikti apstiprina asociācijas par Skotiju.

dsc_2105

dsc_2134dsc_2150

dsc_2177

 

Aberdeen:  Ostas un naftas pilsēta. Osta uz Dee upes,  škiet maza, bet kuģi peld iekšā āra visu dienu. (reidā stāvēja vismaz 10 kuģu)  Skaista promenāde, kurā var vērot Ziemeļu jūras paisumus un bēgumus. Vasarās promenādē ir atrakciju parks, atvērtas kafejnīcas,  bēgumā ir smilšaina, gara pludmale. Pati pilsēta atrodas uz granīta atradnēm un tā arī ir celta, tāpēc Aberdeen dēvē par sudraba pilsētu. Tā visa ir pelēkā sudrabā.

dsc_2045

dsc_2031

Footdee (1398) :  Pavisam mazs izbijis zvejniekciems pie pašas Aberdeen ostas , starp Dee upi un Ziemeļu jūru.  Vieta, kur  sākās lielās pilsētas attīstība. Vieta, kas nav zaudējusi savu sākotnējo šarmu vai pat kļuvusi stilīgāka. Man likās, ka es te arī varētu palikt. Mazas granīta un koka mājeles, ieliņas, namiņi. Viss kā pie rūķīšiem. Katra mājele saposta, ieliņās laternas, soliņi pie namiņiem. Tagad šeit apmetušies uz dzīvi mākslinieki, sērfotāji u.c. Burvīga vieta, kur būt un just laika nesteidzību.

dsc_2017

dsc_2035

dsc_2034

 

Kairngorms nacionālais parks: Burvīga diena dziļāk Skotijā, tuvāk kalniem, briežiem, kalnu ezeriem. Piestājām pilsētā Ballater uz siltu ziemas dzērienu. Viss brauciens ir gar Dee upes krastu. Mazajā kalnu pilsētiņā pastaigas laikā, mani uzrunā kāds kungs un saka, ka tūlīt sākšoties īpašs neliels ērģeļmūzikas koncerts, jo atbraucis ērģeļnieks no Kembridžas. Protams, ka pavisam drīz  jau sēdējām koncertā skotu mazā baznīciņā.

dsc_2214

dsc_2211

dsc_2188

Loch Muick: Viens no ezeriem kalnos, kas atrodas Kairngorms nacionālajā parkā. Vieta, kura gandrīz vairs nav koku, ir tikai kalni un takas, var sastap briežus. Tur ir ierīkots kempinga laukums, lai var  atpūsties ilgāku laiku, lai staigātu, jo takas ir garas. Var arī apiet apkārt ezeram. Mēs jau bijām pavēlu un drīz jau pienāca tumsa, bet diezgan tālu aizgājām, redzējām briežus, kalnos dzīvojošus zirgus. Katrā ziņā vieta, kuru atcerēšos mūžam.

dsc_2269

dsc_2259

dsc_2243

dsc_2239

dsc_2229-001

dsc_2294

Ēdieni:

Afternoon tea jeb Pēcpusdiena tēja ir ēdienreize, kas salā ir jau no 19 gs. – tēja ar kūkām. Mums tas bija milzu kūku tornis, labi ka uz diviem. Tipiska salas iedzīvotāju tradīcija kas dzīva vēl šodien.

15137604_1227343693971081_9005807054473052885_o

Jacket Potatoe jeb kartupelis mētelī. Mums to pagatavoja mājās, bet cik redzēju tādu var dabūt arī ēstuvēs. Mājās, protams, tas ir bagātāks, gardāks. Katram viens liels kartupelis un pilns galds ar visādām lietām, kuru pēc tam liek virsū. Mums bija tuncis, tomāti, siers, sēnes, krējuma mērcīte… to visu saliek tā, ka kartupelis ir pazudis un ēd.

Haggis –   Šis ir tradicionālais Skotu ēdiens. Haggis tiek pagatavots no sasmalcinātas aitas sirds,aknām, un plaušām,kas tiek sajauktas ar sīpoliem un garšvielām. Tas viss tiek sapildīts aitas kuņģī un vārīts pāris stundas. Jāatzīst man garšoja. (Aitas Skotijā ļooooti daudz)

Tradicionālās brokastis: Pupiņas, bekons, olas, kartupeļu trīstūrīši u.c.

15369225_1249614815077302_8894978885338050547_o

Viskijs: Izrādās tas ir jādzer, iepilinot ūdens pilienus, lai iegūtu īsto tā garšu un aromātu. Bijām bārā, kur ir tikai viskijs un visi tur ar ūdens glāzēm tusē kopā ar viskija glāzēm.

Lielbritānijas sala esot lietaina un auksta. Mūsu nedēļa Skotijā bija saulaina un jauka, gan debesīs, gan sirdīs.  Tik daudz emociju, iespaidu.

Braucot mājās, sev apsolīju atgriezties.

Teiksiet Skotija dārga – pārtika veikalos maksā gandrīz tāpat kā pie mums, varat ceļot ar vilcieniem, ja braucat vairāki, auto nomu var dalīt, paliek lētāk,  ja īrējat apartamentus, tāpat kā visur Eiropā, kapučino no 1.8 līdz 2.5 GBP,  pastaigas ir par velti, ieeja Dunnator pilī līdz 10 EUR. 🙂

Lidojot pāri Skotijai uz Londonas pusi, skatam pavērās sniegoti kalni. Un vēl tak tā Nesija jāsatiek. Ja nu es esmu pirmā. 🙂

dsc_2320

Kristīne jeb Gliemežvāks

 

 

Ceļojums sev

Image

me

Kad vientulība ir tik vientuļa, ka vienai palikt ir bēdīgi, tad ir sevi jāieprieca. Aizvedu pati sevi ceļojumā.

Beidzot piepildīju mazo sapnīti, apciemot Līgu Ati un viņas radošo darbnīcu Rucavā. Tad abas mierigi un lēni izbaudījām Rucavas muižas kalnu, no kura paveras skats uz Lietuvu. Tad jau drīz pienāk pusdienas laiks, kad secinu, ka ātrāk pie ēdiena tikšu Lietuvā. Gardi paēdusi HBH, izstaigāju tukšo teritoriju (izrādās tur ir arī tā), apskatot parku, dzīvniekus, akmens skultūras un Lietuvas Stounheindžu.
Laiks bija doties uz  Liepājas pusi un, mājup ceļā, beidzot iebraucu Jūrmalciemā…Līdz šim nebija sanācis tur būt.  Tik daudz jauna, tik īsā dienā.
Ceļš mani vienmēr ārstē un bagātina…ceļš ārstē un nemaz nevajag tik daudz, tik tālu un lielu naudu…Vajag dažas stundas laiku un ļaušanos…

Kristīne

19-okt1

19-okt

19-okt2

19-okt3

 

 

Tenerifes janvāra svaigums

Gallery